Reāls piedzīvojums Rēzeknes novada jauniešiem Mākoņkalna pagastā

Īstenots neformālo apmācību projekts Mākoņkalna pagastā. No 25. līdz 29. jūlijam 15 Rēzeknes novada jauniešiem bija dota iespēja lietderīgi, interesanti, brīžiem ļoti sarežģīti un pavisam bez mobiliem telefoniem - pavadīt savu brīvo laiku.

Mūsu neformālo apmācību klasiskā shēma: drošība, radošums, sports,  garšīgs ēdiens, piedzīvojums ar nakšņošanu ezera krastā.

Viens no apmācību uzdevumiem bija sastādīt apmācību reglamentu un izveidot projekta logo. Jaunieši prezentēja sastādītos reglamentus un aizstāvēja savus logo ar mērķi izvēlēties vispiemērotāko. Tālāk sekoja radošais  darbs – logo veidošana no polimērmāla.  Šeit gan jauniešu fantāzija izpaudās  koši. Tika izveidoti kuloni, atslēgu piekariņi, auskari un tas viss ar izvēlētā logo elementiem.

Otrajā dienā jauniešus gaidīja tikšanās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektoru, majoru Oļegu Poskrjobiševu. Tikšanās laikā tika skartas vienmēr aktuālas tēmas- drošība mājās, drošība mežā, drošība uz ūdens. Pārrunājām arī  jauniešiem aktuālas tēmas – izglītību, apmācību iespējas  Ugunsdrošības un Civilās aizsardzības koledžā, karjeras veidošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.  Pēc jauniešu atsauksmes - tikšanās ar inspektoru bija ļoti nozīmīga un ietekmīga. Apmācību dalībniekiem īpaši iepatikās sarunas formāts-  atklāti par dienesta gan sarežģītiem, gan pozitīviem momentiem, stāsti par situācijām no dzīves, atbildes uz  iepriekš sagatavotiem jautājumiem.

Neformālo apmācību nākamais posms- sagatavošanās sarežģītajam pārgājienam kopā ar instruktoru Denisu Morozu. Viena diena tika veltīta sagatavošanās darbiem: apgūti dažādu  jūras mezglu veidi, to siešanas un pielietošanas tehnika, dažādu mezglu īpašības, daudzfunkcionālas nojumes patstāvīga sagatavošana un tās pielietošana dažādām dzīves  situācijām. Uzzinājām, kādam jābūt ekipējumam un kas tajā ietilpst? Kādus produktus un cik lielu ūdens tilpumu jāņem līdzi? Rūpīgi sastādījām sarakstu ar nepieciešamajām mantām garo distanču pārgājienā. Iegūtās zināšanas pārbaudījām praksē netālu mežā. Dienu noslēdzām ar kulināro darbnīcu - “Burgers lauku gaumē”.

Ceturtajā dienā agri no rīta jaunieši kopā ar instruktoru un ekipējumu devās ceļā. Maršruta kopējais garums 22 kilometri, galamērķis Soroškas ezers. Ceļā pārgājiena dalībniekus gaidīja pārbaudījumi mežā, uz ezera, pat pazemē! Jaunieši saskārās ar uzdevumiem, ko veic speciālie spēki ikdienā. Dienu noslēdzām ezera malā  pie ugunskura,  gatavojot vakariņas. Pēc visām pārdzīvotajām  grūtībām jaunieši  vēl ilgi sačukstējās teltī.

Pēdējā, noslēdzošā, diena bija visvieglākā. Kad tikām līdz brīvā laika pavadīšanas centram “Strops”,  jauniešus gaidīja pārsteigums – iepriekš sagādātas  picas. Visi kopā pie galda izvērtējām apmācības, iegūtās jaunās zināšanas un prasmes. Pēc aptaujas sapratām,  ka kolosālo iespaidu deva tikšanās ar VUGD inspektoru un pārgājiens.

Milzīgs paldies jauniešiem par drosmi un aktīvu dalību.  Paldies Mākoņkalna pagasta pārvaldei par palīdzību apmācību organizēšanas laikā. Projekts tika īstenots sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldi un biedrību “Rāznas Nacionālā parka biedrība ”.

Brīvā laika pavadīšanas centra “Strops” vadītāja un projekta koordinatore Jekaterina Itkača

“Līgo Autorallijs” Mākoņkalna pagastā

Šī gada 23. jūnijā notiks auto orientēšanās sacensības “Līgo Autorallijs” Mākoņkalna pagastā.

Tas būs brauciens ar orientēšanās spēju pārbaudi savā un kaimiņu pagastu teritorijā, un ar komandu fotografēšanos kontrolpunktos.

Pirms piesakieties rallijam, noteikti izlasiet zemāk esošo  Nolikumu.

                                                               NOLIKUMS

1. Vispārīgie noteikumi

1.1.“Līgo autorallijs” (turpmāk tekstā – Rallijs) ir interaktīvs automašīnu ekipāžu brauciens pa Mākoņkalna, Lūznavas un Kaunatas  pagastu skaistākajām vietām, iekļaujot maršrutā dažādus tūrisma objektus;

1.2. Rallija dalībniekiem (turpmāk tekstā – Dalībnieki) jāievēro Latvijas Republikas Ceļu Satiksmes Noteikumi (turpmāk tekstā – CSN), valstī noteiktie ierobežojumi un šī Nolikuma prasības, kā arī jāievēro sacensību tiesnešu prasības;

1.3. Sacensības organizē Mākoņkalna pagasta pārvalde, sadarbībā ar pagasta bibliotēku (turpmāk tekstā – Organizatori);

1.4. Sacensību norise – dalībnieki pārvietojas ar auto atbilstoši Organizatoru izstrādātajam maršrutam un kontrolpunktos fotografējas, uztaisot visas (vai vismaz triju komandas dalībnieku, jo kāds bērns no komandas var aizmigt pa ceļam utml.) komandas selfiju un atsūtot uz WhatsApp Inārai Smirnovai (tālrunis 28690682). Sacensību  starts plkst.12.00 un  finišs –pie Mākoņkalna pārvaldes;

1.5. Sacensību galvenais tiesnesis – Sergejs Bašmakovs tālr. 29224840

1.6. Sacensību sekretāre – Ināra Smirnova tālr. 28690682;

1.7. Sacensības notiek 2022. gada 23. jūnijā. Ekipāžu kustība notiek atbilstoši Organizatoru izstrādātajam maršrutam pa vispārējās lietošanas ceļiem, kuri netiek slēgti publiskai satiksmei.

     2.Sacensību dalībnieki

2.1. Minimālais dalībnieku skaits ekipāžā – 4. Viens stūrmanis, viens pilots un 2 fotokorespondenti;

2.2. Sacensībās piedalīties un būt par pilotu var persona, kura uzrāda atbilstošās kategorijas auto vadītāja apliecību;

2.3. Katrs dalībnieks pilnībā atbild par savu rīcību brauciena laikā, tās izraisītajām sekām un nodarītajiem zaudējumiem;

2.4. Brauciena laikā dalībnieki paši uzņemas atbildību par sevi, savu mantu, dzīvību un veselību, kā arī savu darbību rezultātā trešo personu mantai, dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu;

2.5. Ar parakstu uz reģistrēšanās anketas dalībnieki piešķir Organizatoram tiesības pašam  pasākuma laikā uzņemt dalībnieku fotogrāfijas, video un citus skaņu un vizuālās informācijas ierakstus. Organizatoram ir tiesības izmantot iepriekš minēto informāciju un datus Pasākuma reklāmas kampaņās.

3. Auto

 3.1. Braucienā var piedalīties ar jebkuras markas, modeļa automašīnu, kas atbilst CSN un CSDD prasībām (aptieciņa, avārijas apstāšanās zīme, ugunsdzēšamais aparāts u.c.);

3.2. Automašīnām logā ir jābūt derīgam CSDD izdotām tehniskās apskates uzlīmēm.

3.3. Automašīnai jābūt līdz pasākuma beigām derīgai automašīnas OCTA apdrošināšanas polisei;

3.4. Dalībnieku automašīnā pasākuma laikā jābūt vismaz vienam mobilajam telefonam darba kārtībā.

4. Pieteikumi

 4.1. Pieteikumu dalībai pasākumā  Organizatoriem jāiesniedz līdz 2022. gada 17. jūnijam pie pagasta bibliotekāres I. Smirnovas vai zvanot pa tālruni 28690682;

4.2. Pieteikuma iesniedzējs apliecina, ka viņš un pārējie ekipāžas dalībnieki ir iepazinušies ar Rallija Nolikumu un apņemas to ievērot.

5. Starta kārtība, maršruts un finišs

 5.1. Distance veidota pa Latvijas Republikas vispārējas lietošanas ceļiem un galvenokārt pa ceļu Kaunata – Malta- Zelenpole- Andrupene. Distances aptuvenais garums 40 km;

5.2. Starts braucienam ir plkst. 12.00;

5.3. Pirms starta  jāizņem brauciena maršruta karti, kurā norādīts brauciena maršruts un kontrolpunktu atrašanās vietas;

5.4. Saņemot braucienam nepieciešamās kartes vai citā laikā, var tikt veikts alkohola tests automašīnas pilotam. Pieļaujamā alkohola koncentrācija izelpā – 0,00 promiles. (Pieļaujamā mēraparāta kļūda – 0,2 promiles). Pārsniedzot pieļaujamo normu/kļūdu – Ekipāžas diskvalifikācija. Ja dalībnieks atsakās no alkohola pārbaudes, Ekipāžai tiek piemērota diskvalifikācija.

6.Vērtēšana un apbalvošana

6.1. Sacensību uzvarētāji tiks apbalvoti plkst.23.00 uz Līgo kalna Lipuškos.

Folkloras kopai “Mākoņkalns” 40

Kod es radzu Rāznas krostus,

Ilgas azardzelmē sleid.

Līkās sirds tur mīru rostu,

Kod jō dzeļmē zvaigznis speid.

                           Azars Rāzna, esi pērle,

                          It kai azarzeme masta.

                          Rōdōs, princeseite daile,

                          Tovā atblōzmā teik nasta.

Senūs, vacūs laikūs siermūs,

Krosta molā calta pils.

Līcinīks ir laiku dryumūs,

Niu viers viņas, debess zyls.

                            (J. Cakuls)

Īpaši pacilātā noskaņojumā, pozitīvā un skanīgā gaisotnē š.g. 21.maijā Mākoņkalna folkloras kopa nosvinēja pastāvēšanas 40 gadu jubileju. Mākoņkalna virsotnē pulcējās Rēzeknes novada folkloras kopas, folkloras kopas no Krāslavas novada, īpašie viesi – Rēzeknes novada Kultūras nodaļas vadītāja I. Pleikšne, Kaunatas pagastu apvienības vadītājs J. Aleksāns, Mākoņkalna pagasta pārvaldes vadītājs S. Bašmakovs, R. Kalvis, S. Šķesters un citi folkloras kopas draugi un atbalstītāji, kuri nenobijās no lietus un atbrauca sumināt jubilārus. Pasākuma vadītāja, kopas dalībniece I.Trūle, dalījās atmiņās par folkloras kopas dibināšanas vēsturi, kopā pavadītajiem sūrā darba un jautrajiem atpūtas brīžiem. Stāstījumu caurvija jubilāru un viesu skandētās tautasdziesmas, tika iemūžināti kopā būšanas mirkļi fokloras kopas pastāvēšanas laikā.

Koncerta sākumā uzstājās jubilāre- Mākoņkalna folkloras kopa. “Kopš seniem laikiem šeit ir latgaļu zeme- Rāznas viļņu izauklēta, rudzupuķu vainagiem apvīta. Te ir tik daudz tautasdziesmu, ka bārenīta, lopus ganot, tās ver kā zemenītes smilgas stiebrā. Te izskan tautasdziesma no senām vasarām... rijas dūmos nokvēpusi, izmirkusi asarās”. Mākoņkalna folkloras kopas dziedātājas gremdējās atmiņās par tālo 1982. gadu, kad kopas sastāvā dziedāja dalībnieces, kuras visas ir aizsaulē un dzied dziesmas Debesu Tēva godam. No pirmā sastāva ir palikušas divas dalībnieces- Janīna Vaļuma un kopas vadītāja Zigfrīda Laizāne. Laiki iet, dziedātāju sastāvs mainās, vecos dziedātājus nomaina jaunā paaudze- gan dziedātāji, gan dancotāji- pavisam 36. Cilvēks bagāts kļūst ne tikai no materiālajām vērtībām, bet arī no garīgajām. Mākoņkalna folkloras kopa ir tas laika dzinulis, kas dzied ne tikai tautasdziesmas, bet aktīvi darbojas savā draudzē. Maija dziedājumi Dievmātes godam pie ceļmalu krustiem, psalmi, svētdienu Svētās Mises draudzes baznīcā, kāzu vārti un vēl, un vēl...Un tā 40 gadus Mākoņkalna pakājē skan dziesma.

Koncertu kuplināja arī vieskolektīvi- Dricānu folkloras kopa “Bolta vīšņa”, vad. Ēriks Čudars, Ozolaines folkloras kopa “Zeiļa”, vad. Ināra Blinova, Ilzeskalna folkloras kopa, vad. Anna Višķere, Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, vad. Anna Garanča, Verēmu folkloras kopa “Vōrpa”, vad. Anna Višķere, Dagdas folkloras kopa “Olūteņi”, vad. Inta Viļuma un Andrupenes folkloras kopa “Sovvaļnīki”, vad. Aija Vaičule.

Jubilejas pasākuma noslēgumā tika nolasīts vēstījums no 13.gs. par Volkenberga pils pilskungu, pilskundzi un trim meitām- Rozi, Lūciju un Mariju. Katrai fokloras kopai no lādes, kas bija novietota uz skatuves, vajadzēja izvilkt trīs lietas- krustiņu, rozes ziedu un sveci, un atminēt, kurai no meitām katra lieta pieder. Laimīgo lozi- pārsteiguma balvu un Volkenberga pils atslēgu izvilka Dagdas folkloras kopa “Olūteņi”.

Dūd maņ, Rāzna, dzeivis ceļam krūzi,

Kurā debesis un zeme speid!

Liktiņ, kai pats gribi, mani grūzi,

Izviļkšu vyslaimeigōkū lūzi-

Mōkūņkolnam sūplōk vogu dzeit!

• Vējāns)

Jubilejas pasākuma izskaņā visi dalībnieki tika aicināti uz kopdziesmu “Aiz azara bolti bārzi”.

Mīļās folkloras kopas “Mākoņkalns” dalībnieces- Janīna, Vanda, Inga, Inta, Elga, Skaidrīte, Lilija, Regīna, Leontīna! Lai jūsu mājās pie saimes galda vienmēr skan tautasdziesma! Lai protam pārmantot un nodot nākamajām paaudzēm visu to, kas bija svēts mūsu senčiem! Lai Rāznas ezera viļņu aicinājums un sirmais Mākoņkalns dod spēku jauniem piedzīvojumiem un izaicinājumiem! Lai sapņi piepildās!

                           Mākoņkalna folkloras kopas vadītāja Ināra Smirnova

Lieldienas Mākoņkalnā

Lieldienu svinēšana nav tikai kādas konkrētas kristīgās konfesijas vai kādas atsevišķas reliģijas noteikti svētki, bet gan tradīcija, kuru veidojuši gan reliģiski motīvi, gan kultūru mijiedarbība, gan dabas norises, gan tie visi vienlaikus. Mākoņkalna tautas namā risinājās īsts Lieldienu jampadracis „Oliņ – boliņ”, kur pagastā pašdarbnieku kolektīvi priecēja apmeklētājus ar dažādām atrakcijām, spēlēm un rotaļām. Bija iespēja noklausīties Mākoņkalna folkloras kopas Lieldienu dziesmas, izsmieties kopā ar dramatisko kolektīvo „Raudive” un fotografēties ar iestudējuma tēliem.

    Tālāk sekoja Lieldienu tradīciju godināšana. Viena no neatņēmām tradīcijām ir mīklu minēšana un olu kaujas. Ola saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai. Lieldienu sacensību gars mostas tad, kad ir laiks noskaidrot, kuram padevusies visstiprākā Lieldienu ola – laiks kaujām! Protams, neiztika arī bez olu ripināšanas. Olu ripināšana laikā spēlētāji pa vienam ripināja lejā olu un katrs nākamais centās izsist iepriekšējo olu laukā. Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Šūpošanās ir obligāta svētku rituāla sastāvdaļa. Ticējumi vēsta, ka Lieldienās vajag daudz šūpoties, jo tad visu gadu nenāks miegs, kā arī kārtīga izšūpošanās nodrošina, ka vasarā dunduri, odi un čūskas nekodīs, būs brangas aitas un gari lini. Vēl daži ticējumi no pūra lādes:

• Svētku rītā agri jāceļas, lai redzētu saules uzaušanu un jāskrien uz tuvāko tekoša ūdens vietu, kur tas tek pret sauli, un jānomazgā seju!
• Lieldienu rītā, pirms saullēkta jāiet upē mazgāties, lai visu gadu būtu vesels;
• Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā, pirms saullēkta, jānoēd vismaz 12 dzērvenes;

      Lielu pateicību izsaku Mākoņkalna folkloras kopai un tās vadītājai Inārai Smirnovai, dramatiskajam kolektīvam „Raudive”, tā vadītājai Regīnai Trūlei, kā arī Intas Brokānes -Vilcānes ģimenei par iesaistīšanos pasākuma veidošanā.

Mākoņkalna TN vadītāja S.Beitāne