Mandalu spēks
Mākoņkalna kultūras namā no 06. marta līdz 17. martam tika organizēta Intas Viļumas darinātā mandalu izstāde. Mandalas ir veidotas no dažādas krāsas un dzijas diegiem, katrā madalā ir iepīta sava doma un filozofija. Vārds “mandala” ir cēlies no sanskrita ar nozīmi “aplis”, un pati mandala simbolizē harmoniju, tādēļ mandalu aušana ir kā meditācija, kuras laikā cilvēks nomierinās. Dažādos informācijas avotos mandalu zīmēšanai un veidošanai tiek piedēvētas ļoti lielas spējas – šī nodarbe var palīdzēt izzināt sevi, izdomāt risinājumus sarežģītām situācijām, normalizēt sirdsdarbību un asinsspiedienu un pat atvieglot dziedināšanas procesus. Mandala ir cilvēka iekšējās būtības atainojums uz esošo brīdi. Veidojot to, cilvēks atrodas procesā un viņš ir vienot, kopā ar mandalu un dzijas pavedienu.
15.martā notika Intas Viļumas meistarklase - Diega mandalu veidošanā, ikvienam pagasta iedzīvotājam bija iespēja piedalīties to veidošanā un nedaudz izzināt sevi. Aužot mandalu izmanto kociņus, stienīšus, dažādus diegus un dzijas. Dekorēšanai var izmantot dažādas pērlītes, gan koka, gan stikla. Mandalas autors izpauž ne tikai savu iekšējo enerģiju, bet tā ir arī aizsargātāja. Austas mandalas nāk gan no Tibetas, Meksikas. Indiāņu ciltstēvs, kad piedzima dēls, auda mandalu sava bērna un savas cilts aizsardzībai. Mandalu pazina arī Latvijā un Krievijā. Par Latvijas mandalu var dēvēt ķistu (nosaukums cēlies no sieta, ko lietoja graudu izkratīšanai no salmiem). Lejaskurzemē to gatavoja no četriem vai sešiem kociņiem un pītām salmu plāksnēm. Tās tika piekārtas cita pie citas, bet pie katras plāksnes piesēja mazāku četrstūrainu vai sešstūrainu pinumu. Ķistu piekarināja pie griestiem, lai tas brīvi grieztos, pēc tā kustības sprieda par enerģētiku telpā. Savukārt slāvi veidoja mājas sargātāju no diviem sakrustotiem kociņiem un krāsainām dzijām, un krustveida pamatam vajadzēja sadalīt, izkliedēt labos, sargājošos spēkus uz visām četrām debess pusēm.
Mandalu var radīt ar vēlmi sasniegt konkrētu mērķi, piemēram, iegūt kādu materiālu lietu, atrisināt kādu problēmu vai attīstīt sevī kādu rakstura iezīmi. Parasti, veidojot mandalas, cilvēks pats nomierinās, kļūst harmoniskāks, tāpēc arī cilvēki visu laiku grib uz mandalām skatīties, jo tās ir radītas harmoniski. Līdz ar to mandala harmonizē arī apkārtējo telpu, tamdēļ ir tā, ka cilvēki skatās uz mandalām un nevar atraut acis.
Paldies pasniedzējai Intai Viļumai.
Teksta un foto autors S.Beitāne
Sieviete — tu skaistākā no puķēm…
Sieviete- tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete- tu skaistākā no puķēm...
8.marts ir tā diena, kad ik viena sieviete ir pelnījusi ziedus un mīļus apskāvienus. 8.marta rīts Mākoņkalna pagasta sievietēm iesākās ar saulīti logos, putnu čivināšanu un romantisku noskaņojumu. Tas nekas, ka vēl trako ziemas spelgonis, sagriezdams puteņu vērpetes, bet gaisā un sirdīs jau jūtama pavasara tuvošanās. Jau no paša rīta īpašu sveicienu sarūpējis Rolands Kalvis, kas ar Tautas nama vadītāju Skaidrīti devās ceļā pie pagasta sievietēm, lai dāvātu mīļu smaidu, tulpju pušķīti un iepriecinātu sievietes šajā īpašajā dienā.
Svētku vakarā Mākoņkalna pagasta bibliotēkā notika pasākums par godu Starptautiskajai Sieviešu dienai, kur īpaši bija gaidīta katra sieviete. Pie svētku galda apsveikumu vārdi mijās ar muzikāliem klipiem, ko sievietēm veltījuši arī kaimiņu pagasta vīrieši. Smiekli, konkursi, tosti papildināja svētku gaisotni. Īpašais svētku viesis- Baltais Lācis Plombīrs, kurš ieradās, lai apsveiktu sievietes ar rozēm. Cik daudz emociju, svētku prieka bija redzams sieviešu acīs! Notika kopīgas dejas un fotografēšanās ar Lāci Plombīru.
Īpašu paldies gribas teikt Jeļenai Gavrilovai par jautrības uzturēšanu vakara gaitā un sagatavotajām spēlēm un konkursiem.
Visām sievietēm gribu novēlēt:
Lai jūsu sirdis būtu kā atvērta plauksta,
Kurā daudz mīlestības tauriņu nosēsties var,
Lai vienmēr šie tauriņi mīlu un laimi nestu
Un nekad nepamestu.
Mākoņkalna pagasta bibliotēkas vadītāja Ināra Smirnova
Meteņdiena – Mākoņkalnā
Meteņdiena – Mākoņkalnā
Nāc nākdams, Metenīti,
Daudz uz tevi gaidītāju:
Gaid’ arāji, ecētāji,
Gaid’ miezīšu sējējiņi.
21.februārī Mākoņkalna pagastā norisinājās Meteņdienas pasākums. Meteņi ir gadskārtu svētki, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Metenis mūsu senčiem ievadīja pavasara un jauna saimniecības gada sākumu. Meteņos ir daudz jādejo, jāēd un nedrīkst skopoties.
Meteņdienas pasākumu ieskandināja Mākoņkalna folkloras kopa. Pēc tam bija iespēja piedalīties dažādās rotaļās - spēles, minēt mīklas, izzināt senās latviešu tradīcijas un ticējumus. Laukā tika dedzināta salmu lelle, kas simbolizēja ziema aizgānāšanu. Svētki neiztika arī bez tradicionālām pankūkām, kur ikviens apmeklētājs varēja tās baudīt pie tējas tasītes. Pasākuma noslēgumā bija iespēja vizināties no kalna un izbaidīt ziemas priekus, vizinājās visi – mazi, lieli, veci, jauni. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās.
Meteņdienas ticējumi:
- Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi, nesapūtu.
- Meteņa dienā slinkajām meitām jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos, bet ja kāda meita tomēr nesavērp linus, tad Laima esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.
- Meteņos nedrīkst šūt, citādi pirkstos būs augoņi.
- Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
- Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju, tad vasarā govis nebizo.
- dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads, ja vecāks - tad slikts.
- Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
- Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
- Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.
- Ja Metenī sauss laiks, būs ražīgs gads.
Teksts: Skaidrīte Beitāne
Foto:R.Kalvis
Rēzeknē notiks koncerts Ukrainas atbalstam
Projekts “Mācies un iegūsti velosipēda vadītāja apliecību savā skolā” Mākoņkalna pagastā
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" īsteno projektu "Mācies un iegūsti velosipēda vadītāja apliecību savā skolā". Šī projekta mērķis ir dot iespēju visiem Latvijas skolēniem kvalitatīvi un saturīgi apgūt velosipēdistu ceļu satiksmes noteikumus. Projekta ietvaros ir izveidoti viegli uztverami mācību līdzekļi gan skolēniem, gan skolotājiem, kas palīdzēs apgūt nepieciešamās zināšanas drošai dalībai ceļu satiksmē ne tikai ar velosipēdu!
Aicinām Mākoņkalna pagasta bērnus no 10 gadu vecuma projekta ietvaros iziet apmācību un pēc sekmīgas eksāmena nokārtošanas kļūt par pilntiesīgiem velosipēdistiem.
Apmācības un eksāmeni notiek brīvā laikā pavadīšanas centrā “Strops”.
Plašāka informācija pa tālruni +37122074283
Jekaterina Itkača
Brīvā laika pavadīšanas centra “Strops” vadītāja
