Šī gada 23. jūnijā notiks auto orientēšanās sacensības “Līgo Autorallijs” Mākoņkalna pagastā

Tas būs brauciens ar orientēšanās spēju pārbaudi savā un kaimiņu pagastu teritorijā, un ar komandu fotografēšanos kontrolpunktos.

Pirms piesakieties rallijam, noteikti izlasiet zemāk esošo  Nolikumu.

NOLIKUMS

1. Vispārīgie noteikumi

1.1.“Līgo Autorallijs” ir interaktīvs automašīnu ekipāžu brauciens pa Mākoņkalna, Lūznavas un Kaunatas  pagastu skaistākajām vietām, iekļaujot maršrutā dažādus tūrisma objektus;

1.2. Sacensību dalībniekiem (turpmāk tekstā – Dalībnieki) jāievēro Latvijas Republikas Ceļu Satiksmes Noteikumi (turpmāk tekstā – CSN), valstī noteiktie ierobežojumi un šī Nolikuma prasības, kā arī jāievēro sacensību tiesnešu prasības;

1.3. Sacensības organizē Kaunatas apvienības pārvaldes Mākoņkalna pagasts, sadarbībā ar pagasta bibliotēku (turpmāk tekstā – Organizatori);

1.4. Sacensību norise – dalībnieki pārvietojas ar auto atbilstoši Organizatoru izstrādātajam maršrutam un kontrolpunktos fotografējas, uztaisot visas komandas selfiju un sacensību noslēgumā atsūtot uz WhatsApp Inārai Smirnovai (tālrunis 28690682). Sacensību  starts plkst.12.00 un  finišs –pie Mākoņkalna pagasta;

1.5. Sacensību galvenais tiesnesis – Sergejs Bašmakovs tālr. 29224840

1.6. Sacensību sekretāre – Ināra Smirnova tālr. 28690682;

1.7. Sacensības notiek 2023. gada 23. jūnijā. Ekipāžu kustība notiek atbilstoši Organizatoru izstrādātajam maršrutam pa vispārējās lietošanas ceļiem, kuri netiek slēgti publiskai satiksmei.

2.Sacensību dalībnieki

2.1. Minimālais dalībnieku skaits ekipāžā – 2. Viens stūrmanis, viens pilots.

2.2. Sacensībās piedalīties un būt par pilotu var persona, kura uzrāda atbilstošās kategorijas auto vadītāja apliecību;

2.3. Katrs dalībnieks pilnībā atbild par savu rīcību brauciena laikā, tās izraisītajām sekām un nodarītajiem zaudējumiem;

2.4. Brauciena laikā dalībnieki paši uzņemas atbildību par sevi, savu mantu, dzīvību un veselību, kā arī savu darbību rezultātā trešo personu mantai, dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu;

2.5. Ar parakstu uz reģistrēšanās anketas dalībnieki piešķir Organizatoram tiesības pašam  pasākuma laikā uzņemt dalībnieku fotogrāfijas, video un citus skaņu un vizuālās informācijas ierakstus. Organizatoram ir tiesības izmantot iepriekš minēto informāciju un datus Pasākuma reklāmas kampaņās.

3. Auto

3.1. Braucienā var piedalīties ar jebkuras markas, modeļa automašīnu, kas atbilst CSN un CSDD prasībām (aptieciņa, avārijas apstāšanās zīme, ugunsdzēšamais aparāts u.c.);

3.2. Automašīnām logā ir jābūt derīgam CSDD izdotām tehniskās apskates uzlīmēm.

3.3. Automašīnai jābūt līdz pasākuma beigām derīgai automašīnas OCTA apdrošināšanas polisei;

3.4. Dalībnieku automašīnā pasākuma laikā jābūt vismaz vienam mobilajam telefonam darba kārtībā.

 3.5. Automašīnai jābūt noformētai atbilstoši Jāņu dienas tradīcijām.

4. Pieteikumi

4.1. Pieteikumu dalībai pasākumā  Organizatoriem jāiesniedz līdz 2023. gada 20. jūnijam pie pagasta bibliotekāres I. Smirnovas vai zvanot pa tālruni 28690682;

4.2. Pieteikuma iesniedzējs apliecina, ka viņš un pārējie ekipāžas dalībnieki ir iepazinušies ar Rallija Nolikumu un apņemas to ievērot.

5. Starta kārtība, maršruts un finišs

5.1. Distance veidota pa Latvijas Republikas vispārējas lietošanas ceļiem un galvenokārt pa ceļu Kaunata – Malta- Andrupene. Distances aptuvenais garums 40 km;

5.2. Starts braucienam ir plkst. 12.00;

5.3. Pirms starta  jāizņem brauciena maršruta karti, kurā norādīts brauciena maršruts;

5.4. Saņemot braucienam nepieciešamās kartes vai citā laikā, var tikt veikts alkohola tests automašīnas pilotam. Pieļaujamā alkohola koncentrācija izelpā – 0,00 promiles. (Pieļaujamā mēraparāta kļūda – 0,2 promiles). Pārsniedzot pieļaujamo normu/kļūdu – Ekipāžas diskvalifikācija. Ja dalībnieks atsakās no alkohola pārbaudes, Ekipāžai tiek piemērota diskvalifikācija.

6.Vērtēšana un apbalvošana

6.1. Sacensību uzvarētāji tiks apbalvoti plkst.23.00 pie Mākoņkalna TN pasākuma “Visu gadu Jānīts nāca, nu atnāca šovakar...” gaitā.

Bērnības svētki “Alise brīnumzemē”

          Dzestrajā 3. jūnija dienā Mākoņkalna pagastā Lipušku ciemā, tika rīkoti Bērnības svētki par godu 35 Kaunatas apvienības pārvaldes  - Mākoņkalna, Kaunatas, Čornajas, Stoļerovas, Griškānu pagastu bērniņiem. Gavilnieki tika ierauti neaizmirstamā piedzīvojumā - bērniņi kopā  ar Alisi devās uz brīnumzemi. Kur neiespējamais ir iespējams, un tas, kas patiess ir nepatiess un otrādi! Kur visi pulksteņi rāda vienādu laiku, tējas dzeršanas laiku! Kur ir tūkstošiem ceļu un katrs no tiem ir pārsteigumu pilns!

         Lai nokļūtu brīnumzemes brīnumu pļavā, maziem gaviļniekiem nācās izspraukties cauri šaurajai truša alai, tur viņus gaidīja neticami piedzīvojumi un satikšanās ar pasaku varoņiem. Ļaunā karaliene bija rīkojusi dzīres un visus pasaku varoņus apdzirdījusi ar aizmāršības dzirdu. Lai brīnumzemē atdzīvotos un pasaku varoņi atcerētos, kas viņi ir un nokļūtu savās pasakās,  Alises un bērnu uzdevums bija palīdzēt atbrīvot tos no ļaunās karalienes burvestības. Bērni un Alise ar baltā truša palīdzību satika pirmo noburto tēlu – Sarkangalvīte, kur  bija aizmirsusi savu vārdiņu. Bērni palīdzēja Sarkangalvītei atcerēties viņas vārdu un tā tika atburtu un nokļuva savā pasakā. Ar to bērnu un Alises piedzīvojums nebeidzās tālāk sekoja tikšanās ar Nezinīti, kurš arī bija aizmirsis savu vārdiņu. Bērni aši uzminēja visas Neziniša mīklas un arī Nezinītis tika atburts. Skanot dārdošai mūzikai brīnumzemē ieradās Ļaunā karaliene, lai noskaidrotu, kur pazūd noburtie pasaku varoņiem. Alise kopā ar bērniem, nebaidoties no Ļaunās karalienes dusmām atbrīvoja visus pasaku varoņus. Un pat spēja pārliecināt Ļauno karalieni, ka brīnumi notiek un  labestība un mīlestība ir pārāka par visu.

       Kad pasaku varoņi bija atbrīvoti un nokļuvuši savās pasakās sekoja mazo gaviļnieku sveikšana un sumināšana. Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs J. Aleksāns teica svētku uzrunu.  Šie ir ģimenes svētki, kas rada prieku un bērnības atmiņas bērniem un vecākiem, krustvecākiem un mīļajiem līdzcilvēkiem. Ar šo dienu krustvecāki kļūst par svētku gaviļnieka uzticamajiem draugiem un padomdevējiem. Bērnības svētku būtiskākais notikums bija izšūpot gaviļnieku brīnumzemes svētku šūpolēs un vēlēt sirds siltus vārdus. Katrs bērniņš saņēma dāvaniņas no Kaunatas apvienības pārvaldes.

      Pēc svinīgās daļas, visi svētku dalībnieki tika aicināti izzināt citus brīnumus, kas notiek brīnumzemē. Mazie gaviļnieki tika aicināti baudīt saldējuma kokteili pie Alises tējas galda. Ņemt dalību lielo burbuļu šovā, uztetovēt glitter tetovējumu, izbaudīt piepūšamās atrakcijas, doties izjādē ar zirgu, apskatīt mazos mīļdzīvniekus - trusīšus un fotografētie pie foto stūrīša.

       Lai svētku prieks ilgi silda visu mūsu sirdis un, lai vienmēr pietiek vistuvāko cilvēku mīlestības, atbalsta un rūpju.

     Gribu pateikt lielu paldies Kaunatas apvienības pārvaldei, tās vadītājam Jānim Aleksānam, vietniekam saimnieciskajos jautājumos Sergejam Bašmakovam. Brīnumzemes pasaku varoņiem Intai Gribustei, Regīnai Trūlei, Intai Brokānei – Vilcānei, Arnim Vilcānam, Līnei  Šļapakovai. Par pasākuma atskaņošanu Ingusam Trūlim, Baklanovu ģimenei par zirgiem, Intai un Arnim par trušiem. Par nenovērtējamu atbalstu, lai svētki izdotos Daigai Beitānei, Jekaterinai Itkačai, saimniecības pārzinim Rolandam Kalvim, Inārai Smirnovai, Ainai Bogdanovai, Sergejam Kosarevskim, Valērijam Zaharovam, Nikolajam Groševam, Jeļenai Hočevai, Valdim Kairišam, Jurijam Trūlim, Andrim Kairišam, Andrim Rukmanam, Fjodoram Budurevskim, meitenēm Sabrīna un Lerai.

Teksts un foto S.Beitāne

Brīvības svētki Mākoņkalnā

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena Mākoņkalna pagasta Lipušķu ciemā iesākās ar baltegles stādīšanu ciema centrā. Egle ir dzīvības un nemirstības simbols, kā mūsu pašu Latvija. Lai cik sūrs liktenis to ir piemeklējis, tā tik un tā spējusi piecelties un doties tālāk. Pēc egles iestādīšanas arī pārējā ciema teritorijā tika atjaunoti dekoratīvie stādījumi par godu Latvijas Neatkarības svētkiem. Pēc stādījumu ierīkošanas Mākoņkalna tautas namā tika organizēts erudīcijas konkurss "Es savai Latvijai", kur ikviens apmeklētājs varēja pārbaudīt savas zināšanas saistībā ar mīļoto dzimteni. Kad Latvija tika izzināta, pasākuma apmeklētāji sēdās pie baltā galdauta un tika cienāti ar svētku torti, atceroties skaistus stāstus par Latvijas trīdesmit trīs neatkarības gadiem.

Svētku dienas vakarā Mākoņkalna bibliotēkā notika filmas par Mākoņkalna pagastu noskatīšanās. Filma uzņemta 1998.gadā, radioraidījuma “Tēvu laipa šai zemē” ietvaros. Filmas režisors ir Vodemārs Mālnieks. Ar lielu aizrautību un emocionālu pacēlumu filmu noskatījās liels skaits pagasta iedzīvotāju. Pie svētku galda interesenti kavējās atmiņās par tālajiem 90.-tajiem. Paldies visiem pasākumu apmeklētājiem! Vairosim piederību savam pagastam, savam novadam, savai valstij! Būsim lepni, ka varam dzīvot tik skaistā vietā!

5. maijā, godinot Latvijas brīvību, Mākoņkalna pagasta bērni un jaunieši devās velobraucienā, apceļojot mūsu pagasta gleznainākās vietas.

 Izturīgākie pagasta iedzīvotāji kopā ar centra “Strops” vadītāju Jekaterinu Itkaču pārvarēja 33 kilometrus garu maršrutu. Pa ceļam tika baudītas ainavas, iepazīta flora un fauna. Brauciens bija ilgs, jo gribējās paņemt telefonus, lai nofotografētu Latvijas dabas skaistumu un bagātību.

No uzņemtajiem superkadriem tiks izveidota fotoizstāde, kas drīzumā būs pieejama arī Mākoņkalna iedzīvotājiem un viesiem.

Mākoņkalna TN vadītāja Skaidrīte Beitāne

Mākoņkalna pagasta bibliotēkas vadītāja Ināra Smirnova

Brīvā laika pavadīšanas “Strops” vadītāja Jekaterina Itkača

Mandalu spēks

     Mākoņkalna kultūras namā no 06. marta līdz 17. martam tika organizēta Intas Viļumas darinātā mandalu izstāde. Mandalas ir veidotas no dažādas krāsas un dzijas diegiem, katrā madalā ir iepīta sava doma un filozofija. Vārds “mandala” ir cēlies no sanskrita ar nozīmi “aplis”, un pati mandala simbolizē harmoniju, tādēļ mandalu aušana ir kā meditācija, kuras laikā cilvēks nomierinās. Dažādos informācijas avotos mandalu zīmēšanai un veidošanai tiek piedēvētas ļoti lielas spējas – šī nodarbe var palīdzēt izzināt sevi, izdomāt risinājumus sarežģītām situācijām, normalizēt sirdsdarbību un asinsspiedienu un pat atvieglot dziedināšanas procesus.  Mandala ir cilvēka iekšējās būtības atainojums uz esošo brīdi. Veidojot to, cilvēks atrodas procesā un viņš ir vienot, kopā ar mandalu un dzijas pavedienu.

     15.martā notika Intas Viļumas meistarklase - Diega mandalu veidošanā, ikvienam pagasta iedzīvotājam bija iespēja piedalīties to veidošanā un nedaudz izzināt sevi. Aužot mandalu izmanto kociņus, stienīšus, dažādus diegus un dzijas. Dekorēšanai var izmantot dažādas pērlītes, gan koka, gan stikla. Mandalas autors izpauž ne tikai savu iekšējo enerģiju, bet tā ir arī aizsargātāja. Austas mandalas nāk gan no Tibetas, Meksikas. Indiāņu ciltstēvs, kad piedzima dēls, auda mandalu sava bērna un savas cilts aizsardzībai. Mandalu pazina arī Latvijā un Krievijā. Par Latvijas mandalu var dēvēt ķistu (nosaukums cēlies no sieta, ko lietoja graudu izkratīšanai no salmiem). Lejaskurzemē to gatavoja no četriem vai sešiem kociņiem un pītām salmu plāksnēm. Tās tika piekārtas cita pie citas, bet pie katras plāksnes piesēja mazāku četrstūrainu vai sešstūrainu pinumu. Ķistu piekarināja pie griestiem, lai tas brīvi grieztos, pēc tā kustības sprieda par enerģētiku telpā. Savukārt slāvi veidoja mājas sargātāju no diviem sakrustotiem kociņiem un krāsainām dzijām, un krustveida pamatam vajadzēja sadalīt, izkliedēt labos, sargājošos spēkus uz visām četrām debess pusēm.

       Mandalu var radīt ar vēlmi sasniegt konkrētu mērķi, piemēram, iegūt kādu materiālu lietu, atrisināt kādu problēmu vai attīstīt sevī kādu rakstura iezīmi. Parasti, veidojot mandalas, cilvēks pats nomierinās, kļūst harmoniskāks, tāpēc arī cilvēki visu laiku grib uz mandalām skatīties, jo tās ir radītas harmoniski. Līdz ar to mandala harmonizē arī apkārtējo telpu, tamdēļ ir tā, ka cilvēki skatās uz mandalām un nevar atraut acis.

Paldies pasniedzējai Intai Viļumai.

Teksta un foto autors S.Beitāne