Bērnības svētki “Alise brīnumzemē”
Dzestrajā 3. jūnija dienā Mākoņkalna pagastā Lipušku ciemā, tika rīkoti Bērnības svētki par godu 35 Kaunatas apvienības pārvaldes - Mākoņkalna, Kaunatas, Čornajas, Stoļerovas, Griškānu pagastu bērniņiem. Gavilnieki tika ierauti neaizmirstamā piedzīvojumā - bērniņi kopā ar Alisi devās uz brīnumzemi. Kur neiespējamais ir iespējams, un tas, kas patiess ir nepatiess un otrādi! Kur visi pulksteņi rāda vienādu laiku, tējas dzeršanas laiku! Kur ir tūkstošiem ceļu un katrs no tiem ir pārsteigumu pilns!
Lai nokļūtu brīnumzemes brīnumu pļavā, maziem gaviļniekiem nācās izspraukties cauri šaurajai truša alai, tur viņus gaidīja neticami piedzīvojumi un satikšanās ar pasaku varoņiem. Ļaunā karaliene bija rīkojusi dzīres un visus pasaku varoņus apdzirdījusi ar aizmāršības dzirdu. Lai brīnumzemē atdzīvotos un pasaku varoņi atcerētos, kas viņi ir un nokļūtu savās pasakās, Alises un bērnu uzdevums bija palīdzēt atbrīvot tos no ļaunās karalienes burvestības. Bērni un Alise ar baltā truša palīdzību satika pirmo noburto tēlu – Sarkangalvīte, kur bija aizmirsusi savu vārdiņu. Bērni palīdzēja Sarkangalvītei atcerēties viņas vārdu un tā tika atburtu un nokļuva savā pasakā. Ar to bērnu un Alises piedzīvojums nebeidzās tālāk sekoja tikšanās ar Nezinīti, kurš arī bija aizmirsis savu vārdiņu. Bērni aši uzminēja visas Neziniša mīklas un arī Nezinītis tika atburts. Skanot dārdošai mūzikai brīnumzemē ieradās Ļaunā karaliene, lai noskaidrotu, kur pazūd noburtie pasaku varoņiem. Alise kopā ar bērniem, nebaidoties no Ļaunās karalienes dusmām atbrīvoja visus pasaku varoņus. Un pat spēja pārliecināt Ļauno karalieni, ka brīnumi notiek un labestība un mīlestība ir pārāka par visu.
Kad pasaku varoņi bija atbrīvoti un nokļuvuši savās pasakās sekoja mazo gaviļnieku sveikšana un sumināšana. Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs J. Aleksāns teica svētku uzrunu. Šie ir ģimenes svētki, kas rada prieku un bērnības atmiņas bērniem un vecākiem, krustvecākiem un mīļajiem līdzcilvēkiem. Ar šo dienu krustvecāki kļūst par svētku gaviļnieka uzticamajiem draugiem un padomdevējiem. Bērnības svētku būtiskākais notikums bija izšūpot gaviļnieku brīnumzemes svētku šūpolēs un vēlēt sirds siltus vārdus. Katrs bērniņš saņēma dāvaniņas no Kaunatas apvienības pārvaldes.
Pēc svinīgās daļas, visi svētku dalībnieki tika aicināti izzināt citus brīnumus, kas notiek brīnumzemē. Mazie gaviļnieki tika aicināti baudīt saldējuma kokteili pie Alises tējas galda. Ņemt dalību lielo burbuļu šovā, uztetovēt glitter tetovējumu, izbaudīt piepūšamās atrakcijas, doties izjādē ar zirgu, apskatīt mazos mīļdzīvniekus - trusīšus un fotografētie pie foto stūrīša.
Lai svētku prieks ilgi silda visu mūsu sirdis un, lai vienmēr pietiek vistuvāko cilvēku mīlestības, atbalsta un rūpju.
Gribu pateikt lielu paldies Kaunatas apvienības pārvaldei, tās vadītājam Jānim Aleksānam, vietniekam saimnieciskajos jautājumos Sergejam Bašmakovam. Brīnumzemes pasaku varoņiem Intai Gribustei, Regīnai Trūlei, Intai Brokānei – Vilcānei, Arnim Vilcānam, Līnei Šļapakovai. Par pasākuma atskaņošanu Ingusam Trūlim, Baklanovu ģimenei par zirgiem, Intai un Arnim par trušiem. Par nenovērtējamu atbalstu, lai svētki izdotos Daigai Beitānei, Jekaterinai Itkačai, saimniecības pārzinim Rolandam Kalvim, Inārai Smirnovai, Ainai Bogdanovai, Sergejam Kosarevskim, Valērijam Zaharovam, Nikolajam Groševam, Jeļenai Hočevai, Valdim Kairišam, Jurijam Trūlim, Andrim Kairišam, Andrim Rukmanam, Fjodoram Budurevskim, meitenēm Sabrīna un Lerai.
Teksts un foto S.Beitāne
Brīvības svētki Mākoņkalnā
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena Mākoņkalna pagasta Lipušķu ciemā iesākās ar baltegles stādīšanu ciema centrā. Egle ir dzīvības un nemirstības simbols, kā mūsu pašu Latvija. Lai cik sūrs liktenis to ir piemeklējis, tā tik un tā spējusi piecelties un doties tālāk. Pēc egles iestādīšanas arī pārējā ciema teritorijā tika atjaunoti dekoratīvie stādījumi par godu Latvijas Neatkarības svētkiem. Pēc stādījumu ierīkošanas Mākoņkalna tautas namā tika organizēts erudīcijas konkurss "Es savai Latvijai", kur ikviens apmeklētājs varēja pārbaudīt savas zināšanas saistībā ar mīļoto dzimteni. Kad Latvija tika izzināta, pasākuma apmeklētāji sēdās pie baltā galdauta un tika cienāti ar svētku torti, atceroties skaistus stāstus par Latvijas trīdesmit trīs neatkarības gadiem.
Svētku dienas vakarā Mākoņkalna bibliotēkā notika filmas par Mākoņkalna pagastu noskatīšanās. Filma uzņemta 1998.gadā, radioraidījuma “Tēvu laipa šai zemē” ietvaros. Filmas režisors ir Vodemārs Mālnieks. Ar lielu aizrautību un emocionālu pacēlumu filmu noskatījās liels skaits pagasta iedzīvotāju. Pie svētku galda interesenti kavējās atmiņās par tālajiem 90.-tajiem. Paldies visiem pasākumu apmeklētājiem! Vairosim piederību savam pagastam, savam novadam, savai valstij! Būsim lepni, ka varam dzīvot tik skaistā vietā!
5. maijā, godinot Latvijas brīvību, Mākoņkalna pagasta bērni un jaunieši devās velobraucienā, apceļojot mūsu pagasta gleznainākās vietas.
Izturīgākie pagasta iedzīvotāji kopā ar centra “Strops” vadītāju Jekaterinu Itkaču pārvarēja 33 kilometrus garu maršrutu. Pa ceļam tika baudītas ainavas, iepazīta flora un fauna. Brauciens bija ilgs, jo gribējās paņemt telefonus, lai nofotografētu Latvijas dabas skaistumu un bagātību.
No uzņemtajiem superkadriem tiks izveidota fotoizstāde, kas drīzumā būs pieejama arī Mākoņkalna iedzīvotājiem un viesiem.
Mākoņkalna TN vadītāja Skaidrīte Beitāne
Mākoņkalna pagasta bibliotēkas vadītāja Ināra Smirnova
Brīvā laika pavadīšanas “Strops” vadītāja Jekaterina Itkača
Mandalu spēks
Mākoņkalna kultūras namā no 06. marta līdz 17. martam tika organizēta Intas Viļumas darinātā mandalu izstāde. Mandalas ir veidotas no dažādas krāsas un dzijas diegiem, katrā madalā ir iepīta sava doma un filozofija. Vārds “mandala” ir cēlies no sanskrita ar nozīmi “aplis”, un pati mandala simbolizē harmoniju, tādēļ mandalu aušana ir kā meditācija, kuras laikā cilvēks nomierinās. Dažādos informācijas avotos mandalu zīmēšanai un veidošanai tiek piedēvētas ļoti lielas spējas – šī nodarbe var palīdzēt izzināt sevi, izdomāt risinājumus sarežģītām situācijām, normalizēt sirdsdarbību un asinsspiedienu un pat atvieglot dziedināšanas procesus. Mandala ir cilvēka iekšējās būtības atainojums uz esošo brīdi. Veidojot to, cilvēks atrodas procesā un viņš ir vienot, kopā ar mandalu un dzijas pavedienu.
15.martā notika Intas Viļumas meistarklase - Diega mandalu veidošanā, ikvienam pagasta iedzīvotājam bija iespēja piedalīties to veidošanā un nedaudz izzināt sevi. Aužot mandalu izmanto kociņus, stienīšus, dažādus diegus un dzijas. Dekorēšanai var izmantot dažādas pērlītes, gan koka, gan stikla. Mandalas autors izpauž ne tikai savu iekšējo enerģiju, bet tā ir arī aizsargātāja. Austas mandalas nāk gan no Tibetas, Meksikas. Indiāņu ciltstēvs, kad piedzima dēls, auda mandalu sava bērna un savas cilts aizsardzībai. Mandalu pazina arī Latvijā un Krievijā. Par Latvijas mandalu var dēvēt ķistu (nosaukums cēlies no sieta, ko lietoja graudu izkratīšanai no salmiem). Lejaskurzemē to gatavoja no četriem vai sešiem kociņiem un pītām salmu plāksnēm. Tās tika piekārtas cita pie citas, bet pie katras plāksnes piesēja mazāku četrstūrainu vai sešstūrainu pinumu. Ķistu piekarināja pie griestiem, lai tas brīvi grieztos, pēc tā kustības sprieda par enerģētiku telpā. Savukārt slāvi veidoja mājas sargātāju no diviem sakrustotiem kociņiem un krāsainām dzijām, un krustveida pamatam vajadzēja sadalīt, izkliedēt labos, sargājošos spēkus uz visām četrām debess pusēm.
Mandalu var radīt ar vēlmi sasniegt konkrētu mērķi, piemēram, iegūt kādu materiālu lietu, atrisināt kādu problēmu vai attīstīt sevī kādu rakstura iezīmi. Parasti, veidojot mandalas, cilvēks pats nomierinās, kļūst harmoniskāks, tāpēc arī cilvēki visu laiku grib uz mandalām skatīties, jo tās ir radītas harmoniski. Līdz ar to mandala harmonizē arī apkārtējo telpu, tamdēļ ir tā, ka cilvēki skatās uz mandalām un nevar atraut acis.
Paldies pasniedzējai Intai Viļumai.
Teksta un foto autors S.Beitāne
Sieviete — tu skaistākā no puķēm…
Sieviete- tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete- tu skaistākā no puķēm...
8.marts ir tā diena, kad ik viena sieviete ir pelnījusi ziedus un mīļus apskāvienus. 8.marta rīts Mākoņkalna pagasta sievietēm iesākās ar saulīti logos, putnu čivināšanu un romantisku noskaņojumu. Tas nekas, ka vēl trako ziemas spelgonis, sagriezdams puteņu vērpetes, bet gaisā un sirdīs jau jūtama pavasara tuvošanās. Jau no paša rīta īpašu sveicienu sarūpējis Rolands Kalvis, kas ar Tautas nama vadītāju Skaidrīti devās ceļā pie pagasta sievietēm, lai dāvātu mīļu smaidu, tulpju pušķīti un iepriecinātu sievietes šajā īpašajā dienā.
Svētku vakarā Mākoņkalna pagasta bibliotēkā notika pasākums par godu Starptautiskajai Sieviešu dienai, kur īpaši bija gaidīta katra sieviete. Pie svētku galda apsveikumu vārdi mijās ar muzikāliem klipiem, ko sievietēm veltījuši arī kaimiņu pagasta vīrieši. Smiekli, konkursi, tosti papildināja svētku gaisotni. Īpašais svētku viesis- Baltais Lācis Plombīrs, kurš ieradās, lai apsveiktu sievietes ar rozēm. Cik daudz emociju, svētku prieka bija redzams sieviešu acīs! Notika kopīgas dejas un fotografēšanās ar Lāci Plombīru.
Īpašu paldies gribas teikt Jeļenai Gavrilovai par jautrības uzturēšanu vakara gaitā un sagatavotajām spēlēm un konkursiem.
Visām sievietēm gribu novēlēt:
Lai jūsu sirdis būtu kā atvērta plauksta,
Kurā daudz mīlestības tauriņu nosēsties var,
Lai vienmēr šie tauriņi mīlu un laimi nestu
Un nekad nepamestu.
Mākoņkalna pagasta bibliotēkas vadītāja Ināra Smirnova
Meteņdiena – Mākoņkalnā
Meteņdiena – Mākoņkalnā
Nāc nākdams, Metenīti,
Daudz uz tevi gaidītāju:
Gaid’ arāji, ecētāji,
Gaid’ miezīšu sējējiņi.
21.februārī Mākoņkalna pagastā norisinājās Meteņdienas pasākums. Meteņi ir gadskārtu svētki, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Metenis mūsu senčiem ievadīja pavasara un jauna saimniecības gada sākumu. Meteņos ir daudz jādejo, jāēd un nedrīkst skopoties.
Meteņdienas pasākumu ieskandināja Mākoņkalna folkloras kopa. Pēc tam bija iespēja piedalīties dažādās rotaļās - spēles, minēt mīklas, izzināt senās latviešu tradīcijas un ticējumus. Laukā tika dedzināta salmu lelle, kas simbolizēja ziema aizgānāšanu. Svētki neiztika arī bez tradicionālām pankūkām, kur ikviens apmeklētājs varēja tās baudīt pie tējas tasītes. Pasākuma noslēgumā bija iespēja vizināties no kalna un izbaidīt ziemas priekus, vizinājās visi – mazi, lieli, veci, jauni. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās.
Meteņdienas ticējumi:
- Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi, nesapūtu.
- Meteņa dienā slinkajām meitām jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos, bet ja kāda meita tomēr nesavērp linus, tad Laima esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.
- Meteņos nedrīkst šūt, citādi pirkstos būs augoņi.
- Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
- Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju, tad vasarā govis nebizo.
- dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads, ja vecāks - tad slikts.
- Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
- Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
- Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.
- Ja Metenī sauss laiks, būs ražīgs gads.
Teksts: Skaidrīte Beitāne
Foto:R.Kalvis
