Meteņdiena – Mākoņkalnā

Meteņdiena – Mākoņkalnā

Nāc nākdams, Metenīti,
Daudz uz tevi gaidītāju:
Gaid’ arāji, ecētāji,
Gaid’ miezīšu sējējiņi.

21.februārī Mākoņkalna pagastā norisinājās Meteņdienas pasākums. Meteņi ir gadskārtu svētki, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Metenis mūsu senčiem ievadīja pavasara un jauna saimniecības gada sākumu. Meteņos ir daudz jādejo, jāēd un nedrīkst skopoties.

Meteņdienas pasākumu ieskandināja Mākoņkalna folkloras kopa. Pēc tam bija iespēja piedalīties dažādās rotaļās - spēles, minēt mīklas, izzināt senās latviešu tradīcijas un ticējumus. Laukā tika dedzināta salmu lelle, kas simbolizēja ziema aizgānāšanu. Svētki neiztika arī bez tradicionālām pankūkām, kur ikviens apmeklētājs varēja tās baudīt pie tējas tasītes. Pasākuma noslēgumā bija iespēja vizināties no kalna un izbaidīt ziemas priekus, vizinājās visi – mazi, lieli, veci, jauni. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās. 

Meteņdienas ticējumi:

• Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi, nesapūtu.
• Meteņa dienā slinkajām meitām jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos, bet ja kāda meita tomēr nesavērp linus, tad Laima esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.
• Meteņos nedrīkst šūt, citādi pirkstos būs augoņi.
• Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
• Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju, tad vasarā govis nebizo.
• dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads, ja vecāks - tad slikts.
• Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
• Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
• Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.
• Ja Metenī sauss laiks, būs ražīgs gads.

Teksts: Skaidrīte Beitāne

Foto:R.Kalvis