Vakarēšana ar večerinku
Janvāra pēdējā dienā Mākoņkalna folkloras kopa aicināja visus aktīvi piedalīties vakarēšanas pasākumā, kas notika Mākoņkalna tautas namā. Gatavojoties šim pasākumam, folkloras kopas vadītāja Ināra Smirnova bija labi padomājusi par to, lai vakara programma būtu interesanta. Šoreiz arī visi pasākuma apmeklētāji bija iesaistīti lielajā saimē. Bija padomāts arī par galda klājumu, sākot ar linu galdautiem un māla traukiem, beidzot ar ēdienu. Pasākuma sākumā izskanēja latgaliešu tautas dziesma „Kod man beja godi seši”, tā liekot visiem atcerēties savus bērnības gadus, vecmāmiņas un vectētiņus, viņu stāstus par tiem laikiem, kas palikuši pagātnē. Ināra aicināja visus vakarētājus sēsties pie lielā saimes galda, lai līdztekus paņemtajiem tradicionālajiem vakarēšanas rokdarbiem, visi kolektīvi ritinātu no jostām tīto „tradīcijas kamolu” ar „pieturu mezgliem”. Pirmajā kamola mezglā ar nosaukumu „tradīcijas” Ināra sniedza ieskatu par Sveču dienas svinībām. Arī klātesošie dalījās savā pieredzē un zināšanās par Sveču dienas tradīcijām. Vakara gaitā stāstīti jocīgi atgadījumi, minētas mīklas, dziedātas dziesmas, un noskaidrojās, ka daudzas parašas, jeb kā Latgalē sauc tās zabubonus, mēs ievērojam pat neapzināti. „Rīku darbnīcā” visi tika aicināti pagatavot žurgzduru, „Danču” pieturas punktā visi draudzīgi mācījās dejot „Krakovjaku” spēlējam dažādas spēles, kur zaudētājiem tika savāktas ķīlas, bet vēlāk tās tika izpirktas. Pasākuma dalībnieki varēja uzcienāties pie lielā saimes galda, nobaudot dažādus latgaliešu ēdienus: murcovku, pupas, zirņus, kakorku u.c, bet pēc mielasta sākās večerinka, kur kājas varēja izlocīt gan dzīvās mūzikas pavadījumā, gan arī atskaņojot vecās, labās skaņuplates.
