Lieldienas Mākoņkalnā

Drukāt

Lieldienu svinēšana nav tikai kādas konkrētas kristīgās konfesijas vai kādas atsevišķas reliģijas noteikti svētki, bet gan tradīcija, kuru veidojuši gan reliģiski motīvi, gan kultūru mijiedarbība, gan dabas norises, gan tie visi vienlaikus. Mākoņkalna tautas namā risinājās īsts Lieldienu jampadracis „Oliņ – boliņ”, kur pagastā pašdarbnieku kolektīvi priecēja apmeklētājus ar dažādām atrakcijām, spēlēm un rotaļām. Bija iespēja noklausīties Mākoņkalna folkloras kopas Lieldienu dziesmas, izsmieties kopā ar dramatisko kolektīvo „Raudive” un fotografēties ar iestudējuma tēliem.

    Tālāk sekoja Lieldienu tradīciju godināšana. Viena no neatņēmām tradīcijām ir mīklu minēšana un olu kaujas. Ola saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai. Lieldienu sacensību gars mostas tad, kad ir laiks noskaidrot, kuram padevusies visstiprākā Lieldienu ola – laiks kaujām! Protams, neiztika arī bez olu ripināšanas. Olu ripināšana laikā spēlētāji pa vienam ripināja lejā olu un katrs nākamais centās izsist iepriekšējo olu laukā. Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Šūpošanās ir obligāta svētku rituāla sastāvdaļa. Ticējumi vēsta, ka Lieldienās vajag daudz šūpoties, jo tad visu gadu nenāks miegs, kā arī kārtīga izšūpošanās nodrošina, ka vasarā dunduri, odi un čūskas nekodīs, būs brangas aitas un gari lini. Vēl daži ticējumi no pūra lādes:

      Lielu pateicību izsaku Mākoņkalna folkloras kopai un tās vadītājai Inārai Smirnovai, dramatiskajam kolektīvam „Raudive”, tā vadītājai Regīnai Trūlei, kā arī Intas Brokānes -Vilcānes ģimenei par iesaistīšanos pasākuma veidošanā.

Mākoņkalna TN vadītāja S.Beitāne